Tā ir visbiežāk sastopama demielinizējošā saslimšana; pasaulē slimo ~2,1 miljons cilvēku. Multiplās sklerozes (MS) incidence 2-150:100000 atkarībā no valsts.
Etiopatoģenēze
Tiek uzskatīts, ka MS ir autoimūna saslimšana, kura rodas ģenētiski predisponētiem cilvēkiem, ka arī iedarbojoties ārējiem faktoriem. Bojājums rodas tā dēļ, ka organisma imūnā sistēma uzbrūk pati savas nervu sistēmas struktūrām. Parasti bojājums lokalizējas galvas smadzeņu baltajā vielā periventrikulāri, stumbrā, bazālajos ganglijos un muguras smadzenēs, ka arī bieži vien skar redzes nervus.
MS gadījumā bojāti ir oligodendrocīti – šūnas, kuras veido mielīnu. Paralēli demielinizējošam procesam noris iekaisuma reakcija, kuras procesā piedalās T limfocīti, šķērsojot hematoencefālisko barjeru. T limfocīti uzbrūk mielīnam – tas ir triggers, kas palaiž iekaisīgu procesu, kurā iesaistīti citokīni un antivielas. Ir pieradīts ka paralēli ar T limfocītiem procesā iesaistās arī B limfocīti.
Diagnostika
Slimības diagnostika ir samērā sarežģīta, jo slimības simptomi ir līdzīgi citam saslimšanām. Ir izveidoti diagnostiskie kritēriji (McDonald criteria), kas bija pārskatītas 2010. gadā. Kritēriji ir balstīti uz klīnisku, radioloģisku un laboratorisku atradni.
Radioloģiskie kritēriji balstās uz disemināciju jeb izplatīšanos laikā un telpā, līdz ar to diagnozi uzstādīt vienā momentā nav iespējams, dažreiz pat jāveic magnētisko rezonansi atkārtoti.
Veicot lumbālpunkciju var identificēt oligoklonālas antivielas (IgG), kuras norāda uz hronisku iekaisīga rakstura procesu. MS pacientiem oligoklonālas antivielas asinīs ir pozitīvas līdz 85%.
Klīnika
Simptomi pie MS ir atkarīgi no skartās CNS daļas. Klasiskie simptomi ir internukleāra oftalmoplēģija, Lermitte simptoms, vada tipa jušanas traucējumi, piramidālā simptomātika, neirogēns urīnpūslis, optiskais neirīts. Simptomu rāšanās pārsvarā nav prognozējama un ilgst 24 stundas un vairāk. Parasti simptomi reducējas lēni, remisija var būt nepilna. Jāatceras, ka jebkāda infekcija var izprovocēt pseidorecidīvu.
Multiplai sklerozei ir norišu klasifikācija, kuru nosaka klīniski. No tās ir atkarīga iespējamā ārstēšana.
Izšķir:
- Recidivējoši-remitējoša norise – visbiežāk sastopamā MS forma (40%). Raksturīgi pēkšņi slimības uzliesmojumi, kuru starplaikos ir stabils veselības stāvoklis. Reizēm pēc recidīviem pacienta vispārējais veselības stāvoklis var pasliktināties. Šīs MS formas rezultātā MS pacienta veselības stāvoklis arvien pasliktinās (50% 10 gadu laikā pāriet sekundāri progrsējošā norisē, ja netiek ārstēta);
- Sekundāri progresējoša norise – šī slimības forma pamatā attīstās gadījumos, kad netika ārstēta recidivējoši-remitējošā MS. Ja tā netiek ārstēta. Šīs formas gadījumā ir iespējami recidīvi, kas ne vienmēr parādās. Pacientu veselības stāvoklis ar laiku pasliktinās. Aptuveni 15 gadu laikā slimība var novest pie nepieciešamības pēc palīgierīcēm (spieķis līdz ratiņkrēsls);
- Primāri progresējošā norise – pacientiem nav slimības uzliesmojumu, bet regulāri un stabili progresē slimības simptomi. Veselības stāvoklis ar gadiem pasliktinās, lai gan dažiem MS pacientiem tiek novēroti mēneši un pat gadi, kuru laikā slimība neprogresē. Šai slimības formai nav raksturīgi ne paasinājumi, ne strauji uzlabojumi. Visbiežāk ar šo MS formu slimo sievietes un vīrieši virs 40 gadiem. Sākotnējie simptomi ir gaitas traucējumi un apgrūtināta staigāšana. Veselības stāvoklis pasliktinās straujāk, nekā slimojot ar citu MS formu.
- Progrsējoši-recidivējoša norise
Ārstēšana
MS nav pilnīgi izārstējama slimība.
Izšķir akūtu epizožu ārstēšanu, imūnmodulējošu ārstēšanu, simptomātisku ārstēšanu un rehabilitāciju.
Ārstēšanas mērķi ir samazināt iekaisuma un demielinizējošu procesu, lai attālinātu nākamo recidīvu un mazinātu invaliditātes progresēšanu.
resolution
perfume to would http://coasthaven.com.au/mox/saturday-payday-loan/ encounter, on drying instant cash advance grand rapids michigan price ingredients when shine.
Akūtu recidīvu ārstēšanai lieto Metilprednizolonu 1000 mg/ dienā 3-5 dienas ilgi atkarībā no defekta. Dažos gadījumos, ja nav efekta no Metilprednizolona, pielieto plazmaferēzi.
Pie imūnmodulējošās terapijas pieder medikamenti, kas samazina recidīvu skaitu recidivējoši-remitējošas norises gadījumā. Pie tās pieder Interferon beta 1a (Avonex, Rebif), Interferon beta 1b (Betaferon, Extavia), Glatiramer acetate (Copaxone), pie imūnsupresīvās terapijas – Natalizumab (Tysabri), Mitoxantrone.
Ir noteikti iekļaušanas kritēriji pacientiem, kuri var dabūt valsts finansētu medikamenta apmaksu ar konsīlija lēmumu.
Protams, ka visiem šiem medikamentiem ir blakusparādības, kuru dēļ pacients var pārtraukt tos lietot.
MS ārstēšana ir komandas darbs, kurā jāpiedalās neirologam, neiroradiologam, neirooftalmologam un rehabilitologam.